Tava mūzika bieži apvieno dažādus žanrus. Vai vari pastāstīt par savu radošo procesu, komponējot jaunu skaņdarbu?

Mans radošais process ir kā ceļojums - es ļaujos, lai mūzika mani ved, kur vēlas. Es iedvesmojos no apkārtējās pasaules - no cilvēkiem, dabas, bieži vien no nejaušiem sarunu fragmentiem. Reizēm sākumā ir melodija, reizēm vārdi, bet visbiežāk tās ir emocijas, kas mudina radīt. Man patīk spēlēties ar dažādiem žanriem, jo tas ļauj man sevi pilnībā izteikt. Man netraucē ka folks jaucas ar popmūziku, vai džezu. Manuprāt, mūzikai nav robežu ir tikai katra paša ierobežojumi uz skaņu. Es ļauju, lai katrs skaņdarbs aug un attīstās pats par sevi, un nekad nespiežu to iet konkrētā virzienā. Reizēm esmu ļoti pārsteigta par to, kas sanāk un kā šīs dziesmas izvēlas tikt radītas.

Bieži vien mūziķi saka, ka vieglāk ir rakstīt mūziku par pārdzīvojumiem un nelaimīgu mīlestību. Kā ir ar Tevi? Kas Tevi iedvesmo rakstīt mūziku?

Dzīve pati par sevi ir iedvesma. Jā, arī man ir bijuši grūti brīži, un tie bieži vien nokļūst manā mūzikā, vairāk gan manu dziesmu tekstos var lasīt par manu apkārtējo cilvēku mīlestības notikumiem. Es iedvesmojos gan no priecīgiem notikumiem, sirds siltuma un mīlestības, gan bēdīgiem, sirdi plosošiem. Dziesmas bieži vien ir kā dienasgrāmata, kurā tiek ierakstītas emocijas un pieredzes, kas ir mani veidojušas. Lai gan pārdzīvojumi var būt spēcīgs dzinulis, es cenšos rakstīt par visu, kas mani iespaido.

Tu esi māksliniece ar bagātīgu pieredzi, un tava karjera ir bijusi daudzveidīga un panākumiem bagāta. Kas ir bijis visizaicinošākais tavā mūzikas ceļā?

Hmmm… Iespējams, lielākais izaicinājums ir bijis nepazaudēt savu balsi visu ietekmju un prasību vidū, kas rodas, izvēloties šo profesiju. Ir viegli pazust apkārtējo kritikā, iekrist bezcerības jūrā, taču es vienmēr cenšos atcerēties, kāpēc es vispār nodarbojos ar mūziku. Man ir ko teikt un es tieku sadzirdēta vismistiskākajos veidos. Es bieži vien neaptveru cik lielu lomu varu nospēlēt kāda cilvēka dzīvē. Es no sirds vēlu saviem klausītājiem to labāko un to cenšos ievērpt mūzikā neslēpjot sāpīgo. Es dziedu par to, kas ir aktuāls ap manu dzīvi. Būt autentiskai, palikt uzticīgai sev - tas ir tas, ko es uzskatu par savu lielāko izaicinājumu un arī panākumu.

Savā karjerā esi sadarbojusies ar daudziem māksliniekiem. Vai vari dalīties ar atmiņā paliekošu sadarbību un kā tā, iespējams, ietekmēja tavu mūziku vai skatījumu uz dzīvi?

Ļoti interesanta sadarbība man bij ar neredzīgu meiteni, viņas spēja dziedāt un muzicēt ir no citiem pasaules augstumiem. Es apbrīnoju dzīvotprieku, vēlmi darīt un izdarīt. Vēl spilgti prātā ir sadarbība ar mūziķi IGO, jo nu jau esam pavadījuši uz skatuves neskaitāmas stundas un ceru, ka tā turpināsim. Mēs viens otru papildinām gan ar jokiem, gan muzikālo materiālu. Man ļoti patīk strādāt ierakstu studijā ar dažādiem māksliniekiem, prieks, ka prasa padomu un vēlas ar mani sastrādāties. Vēl gan man jāpiebilst, ka viena no neaizmirstamākajām sadarbībām noteikti bija ar grupu “Aarzemnieki”, kuras sastāvā spēlēju. No malas izskatījāmies kā labākie draugi, bet aizmugurē darījās nepatīkamas lietas. Šobrīd tas jau ir aiz muguras, taču no šīs pieredzes esmu daudz mācījusies, un domāju, ka tā ir daļēji veidojusi to, kā es šobrīd uzstājos, darbojos mūzikā un veidoju sadarbības. Es ļoti izvērtēju, ar ko strādāt un ar ko labāk tikai draudzēties.

Ja tev būtu jāiepazīstina sevi ar kādu no savām dziesmām, kura tā būtu un kāpēc?

Ir grūti izvēlēties vienu dziesmu, jo manas šķautnes ved pa dažādām mūzikas takām. Ja ir vienai jādod priekšroka un es to varētu dziedāt “dzīvajā”, tad es izvēlētos dziesmu "Kur mēs mīļi runājām". Šī dziesma vislabāk atspoguļo manu attieksmi pret dzīvi - “Kur mēs mīļi runājām tur zied balti āboliņš, kur mēs sīvi rājāmies, tur zemīte pušu plīs.” Dziesmas tekstam izmantotas latviešu tautasdziesmas un tās vēsta par sadarbību, par to, ka dzīvē cilvēki pret Tevi būs tādi kā tu pret viņiem, tādēļ esi laipns. Šai dziesmai ir džezīgs sketa sākums, tad pants, lipīgs piedziedājums un labs saturiskais vēstījums. Ja man tā pēc koncerta skan galvā, tad kaut kas ir izdarīts pareizi. Šī ir dziesma, kas mani vienmēr atgriež pie saknēm un ļauj justies pateicīgai par visu, kas ir bijis un kas vēl būs.

Ja būtu iespējams atgriezties atpakaļ laikā, kad biji maza meitene, kādu padomu tu sev iedotu?

Es teiktu sev: "Nebaidies sapņot lielus sapņus, un neklausies, kad kāds saka, ka tu kaut ko nevari. Esi drosmīga un seko savai sirdij, pat ja ceļš izskatās grūts." Es arī teiktu, ka ir labi būt jūtīgai un emocionālai, jo tas padara tevi stiprāku un patiesāku. Vispār esmu diezgan apmierināta ar savu dzīvi. Es veidoju to, lai pēc manis pasaule paliktu par labāku vietu, kur dzīvot.

Daudzi tavi atbalstītāji zina, ka tu strādā arī kā Dakteris Klauns, bet iespējams, kāds to nav pamanījis. Pastāsti, kā tu uzsāki savas Dr. Klauna gaitas un kas tev šajā darbā patīk visvairāk?

Mans hobijdarbs Dr. Klauns dod man iespēju darīt labāko citiem. Es uzsāku šo ceļu, jo man šķita, ka slimnīcā es varēšu palīdzēt. Tā arī ir. Tagad, kad tur atrodos, tad jūtu, ka tur ir mana vieta. Es tikai ieeju telpā un mainu tās sajūtu un emocijas istabā. Darbs nav viegls, bet cenšos to nenest līdzi ikdienā, ārpus slimnīcas. Es domāju, ka mūzikai un manam šarmantajam humoram ir vieta slimnīcā un tas spēj būt ar dziedinošu spēku. Man patīk redzēt, kā smaids var mainīt cilvēka dienu, kā ar vienkāršu joku vai dziesmu var likt kādam aizmirst par sāpēm vai bailēm. Tas ir darbs, kas mani piepilda un dod dziļāku nozīmi manai dzīvei.

Tu esi uzstājusies dažādās pasaules vietās. Ja neskaita Latviju, kurā citā valstī tev visvairāk patīk atgriezties?

Lai gan tieši šobrīd gatavojos tūrei pa Ameriku, man jāsaka, ka visbiežāk un vienmēr ļoti patīkami ir atgriezties Kanādā. Tur ir kaut kas īpašs - varbūt tas ir cilvēku sirsnīgums, varbūt skaistā daba vai mūzikas mīlestība, kas tur valda. Kanādā es jūtos kā mājās, un uzstāšanās tur vienmēr ir prieks. Visvairāk gan es mīlu Latviju un vēlos te dzīvot un strādāt, iepriecināt citus. Esmu pateicīga par dzīves dotajām iespējām muzicēt visā plašajā pasaulē, bet ziniet? Nekur nav tik labi kā mājās! Manas sirds mājas ir Latvijā.

Vai vari padalīties ar kādu neveiklu situāciju, kas notikusi koncertā uz skatuves vai aizkulisēs?

Ah, ir bijušas tik dažādas sitācijas, haha! Drošivien skatītājiem liksies visinteresantāk tas, ka man liela stresa situācijās notiek kaut kas ar kājām. Esmu traumējusi savus apakštilbus dažādos veidos. Netīšām nokāpjot garām skatuves trepēm un nošķeļot lielu gaļas gabalu, bet tāpat gāju uzstāties, lai pēcāk brauktu uz slimnīcu. Klasika ir, ka pazūd elektrība koncertā un laikā man pēkšņi izslēdzās mikrofons un visa skaņa. Telpa liela, bet ko tad es, dziedu akustiski, beigās iesaistot visus klausītājus un no misēkļa tas kļūst par notikumu!

Sabiedrībā zināmām personām nākas saskarties gan ar komplimentiem, gan ar kritiku. Kā tu reaģē uz kritiku? Vai tā tevi motivē, vai tomēr nomāc?

Es cenšos uztvert kritiku kā iespēju augt, ļoti gan izvērtēju no kā es to pieņemu - ko cilvēks pats ir sasniedzis, vai teiktais nav aiz skaudības, konkurences. Reizēm var būt sāpīgi lasīt komentārus, bet izvēlos to nedarīt, jo pietiek jau bēdu šai pasaulē, lai vēl pazaudētu manu pozitīvismu. Es uzskatu, ka kritika var būt ļoti vērtīga, ja tā nāk no vietas, kur cilvēki vēlas tev palīdzēt. Un, ja tā nav konstruktīva, tad es vienkārši to nolieku malā un koncentrējos uz to, ko daru labi.

Kādus pasākumus tu visbiežāk apmeklē?

Es mīlu apmeklēt festivālus, kur ir iespēja redzēt un dzirdēt dažādus māksliniekus no dažādiem žanriem. Man patīk intīmi koncerti, kur var just tuvu saikni ar mākslinieku, kas uzstājas, ja saikne neveidojas, tad mēdzu arī doties prom. Man ir svarīgi apmeklēt kultūras pasākumus, kas iedvesmo un bagātina manu radošo garu. Man ļoti patīk arī pavadīt laiku ar draugiem kopīgi atpūšoties, vai dodoties uz muzeju.

Vai vari pastāstīt mūsu lasītājiem par saviem tuvākajiem nākotnes plāniem? Vai paredzēts jauns singls, albums vai kāds īpašs koncerts?

Pašlaik strādāju pie mana otrā solo albuma “SPĒLES”, ir tik daudz ko darīt, jo albumu solu izdot 2025.g.pavasarī. Šobrīd ļoti strādāju papildlietas, kas nāks ar albumu ārā, ka saprotu,ka mūziku ar kaut kad jāpaspēj pabeigt un ierakstīt. Manī mūzikas dzirkstele šķiļās ik sekundi, spēj tik to uguni valdīt. Varu pačukstēt, ka šoruden (visticamāk, jau oktobrī) nāks ārā mans pirmais saldsērīgais singls “Ej prom”, kurā apvienojas pasaules zvaigžņu Ed Sheeran un Adeles ietekme uz mani. Šī dziesma tapa pirms pusotra gada. Gatava tā manā epastā sēž jau gadu, un nu beidzot tai ir laiks apskaut manu klausītāju ausis. Ceru, ka tā noderēs dažādās dzīves situācijās. Vispār ir ieplānoti daudzi koncerti vēl augustā, bet septembri pavadīšu koncertējot Amerikā — Bostonā, Ņujorkā, Mineapolē, Vašingtonā, Losandželosā, Sietlā, Denverā un Čikāgā. Ir daudz darbiņi jāizdara, bet kopumā nevaru sagaidīt. Tad sekos koncerti Latvijā; darbs pie 2025.gada bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētku Arēnas Rīga deju uzveduma mūzikas komponēšanas; koncerts Dubajā un tad jau valsts svētki. Darīt ir ko, spēj tik tvert un dot tālāk. Esmu patiesi pateicīga, ka man liktenis piespēlējis šādu dzīvi. Paldies visiem maniem atbalstītājiem, es jūs novērtēju! Sekojiet maniem sociālajiem tīkliem, tur noteikti dalīšos ar jaunumiem, bet piedodiet, ja neielieku laicīgi. Priekā! Lai dzirksteļojoša diena!