Tu sāki nodarboties ar mūziku jau ļoti agrā vecumā. Kas Tevi tik agri piesaistīja mūzikai?

Mūziku pirmo reizi iepazinu savā ģimenē. Atceros, kā visu bērnību braucu līdzi tēvam uz dažādiem koncertiem un muzikāliem notikumiem, kur arī pirmo reizi iemīlēju ne tikai pašu muzicēšanu, bet arī aizkulises. Pirmās klavieru nodarbības man bija tiešām agri, varētu teikt, ka jau bērnudārzā. Tad arī sāku mācīties mūzikas skolā līdz absolvēju to klavierspēlē, paralēli vēl apgūstot dažus citus instrumentus savam vaļaspriekam. Es gan nevarētu teikt, ka visu mūzikas skolas laiku biju apzinīgs audzēknis—bija posmi, kad solfedžo un klavieru nodarbības nācās apmeklēt ar sevišķi gariem zobiem. Tomēr, atskatoties uz piedzīvoto, priecājos, ka uz nodarbībām šajā agrajā vecumā tiku aizvests. Šobrīd nespēju iztēloties, ka savu dzīvi nesaistītu ar mūziku.

Kā Tu raksturotu savu muzikālo stilu un identitāti? Kā Tu jūti, ka Tavs stils ir attīstījies kopš Tavām pirmajām dziesmām līdz šim brīdim?

Noteikti ir lietas, kas nemainās… bet tās ir mazas detaļas, kuras kopā manu muzikālo identitāti veido. Ja skatās kopskatā, tad noteikti mainījies ir daudz kas. Kaut vai par piemēru var paņemt to, ko ikdienā klausos—ja agrāk tās bija lielākoties melanholiskas melodijas un pārsvarā lēnas dziesmas, tad šobrīd manā katalogā balādes ir ļoti maz. Sevišķi esmu iecienījis 70to un 80to gadu mūziku, un tas noteikti arī arvien vairāk atspoguļojas mūzikā, ko pats rakstu un producēju.

Cik lielā mērā Tu piedalies savu mūzikas video radošajā procesā? Piemēram, kā Tu nonāci no idejas dziesmai “Why” līdz gala produktam?

Šajā projektā pie video tapšanas sastrādājos ar ļoti talantīgiem studentiem no “Baltijas Filmu un mediju skolas” Tallinā. Lai gan lielu daļu no scenārija šim mūzikas video realizēja Hans Linnutaja (klipa režisors), mēs fantastiski sapratāmies. Arī galvenā operatore Elīza Dombrovska manas sajūtas noķēra lieliski. Gala produktā viss bija tā, kā sagaidīju un iztēlojos – kas it kā šķiet tikai normāli, bet diemžēl ne vienmēr viss tā izdodas un sakrīt pa plauktiņiem. Sastrādājoties ar jauniem cilvēkiem, man vienmēr ir svarīgi, lai manas sajūtas vai vīzija tiktu noķerta, tomēr—sevis paša komponētā dziesmā ir ne tikai sava melodija un vārdi, bet arī ietērptas sajūtas, atmosfēra, krāsas un citas nianses, kuras vislabāk var saprast tikai pats autors. Filmējot klipu tās ne vienmēr izdodas noķert perfekti, bet šis nudien bija projekts, uz kuru atskatos ar smaidu!

Noskaties dziesmas "Why" video

Tu esi strādājis gan kā mūzikas producents, gan dziesmu autors citiem projektiem. Kā šīs lomas atšķiras un kā Tu tās līdzsvaro? Vai, strādājot ar citiem izpildītājiem, esi iemācījies ko jaunu?

Kaut kādā ziņā gan rakstīt, gan producēt kādam citam šķiet vieglāk. Rakstot dziesmas sev, bieži esmu pārāk paškritisks un tas mēdz novest pie stagnācijas un nepabeigtiem projektiem—ar to man reizēm ir jācīnās. Jāprot sev iestāstīt, ka ne visam ko pats uzraksti, jābūt perfektam uzreiz. Pagāšgad tieši sanāca vairāk sastrādāties ar citiem izpildītājiem, savukārt šogad cenšos vairāk radīt tieši priekš sevis. Ceru, ka arī drīzumā kaut ko varēšu nodot plašākai publikai—tāds noteikti ir mans mērķis!

Vai ir kādi konkrēti mākslinieki vai grupas, ar kuriem tu vēlētos sadarboties?

Pasaules mērogā? Nudien daudz. Starp pasaules līmeņa māksliniekiem vieglākās atbildes laikam būtu Bruno Mars, John Mayer… Esmu arī vairākkārt dzirdējis, ka manī saskata līdzību ar austrāliešu dziedātāju Ruel—esam praktiski viena vecuma, abi gara auguma un, nenoliegšu—šķiet, ka muzikālās gaumes mums arī saskanētu. Ja ir runa par Latvijas robežām… īstenībā esmu vairākkārt iztēlojies un fantazējis par kopīgu ierakstu ar maestro Raimondu Paulu. Ko zini—varbūt kādu dienu mūsu ceļi krustosies! Dzīve mēdz pārsteigt.

Kādus izklaides pasākumus tu labprāt apmeklē, kāpēc?

Kur laba mūzika un kur var garšīgi paēst! Ja šīs lietas ir, tad pasākumu grūti sabojāt. Bet, ja nopietni, tad nekad neesmu iecienījis pasākumus ar lieliem pūļiem un haosu—tādā ziņā laikam esmu vairāk introverts. Izbaudu pasākumus ar draugiem, nelielus burziņus, gan mājās gan ārpus, bet cenšos arī apmeklēt daudz koncertus un citus muzikālus pasākumus.

Iedomājies, ka pie tevis ir ieradušies ciemiņi, kuri nekad nav bijuši Rīgā. Uz kurām izklaides vietām tu viņus aizvestu?

Gan man, gan maniem draugiem šīs vietas katru gadu mainās. Kāds atklāj kaut ko jaunu, uz ko pēc tam pavelkās arī citi, tāpat arī ir daudz foršas vietas, kuras diemžēl aizveras, vai arī—tieši atveras jaunas. Vēl pirms pāris gadiem praktiski katru nedēļu un pat vairākas reizes nedēļā apmeklēju kultūrvietu un džeza klubu M/Darbnīca—tur bieži muzicēja un joprojām muzicē mani draugi, kā arī vienmēr ir lieliska atmosfēra. Tas man ir svarīgi, un to vienmēr tur var atrast. Arī šobrīd reizēm tur iegriežos, bet krietni retāk—ne tāpēc, ka man tur patiktu mazāk, bet gan tāpēc, ka pēdējā laikā daudz mazāk sanāk apmeklēt šādas izklaides vietas. Laikam palieku vecs! Bet nē—kopumā uzskatu, ka forši būs tur, kur ir forši cilvēki, un Rīgā tādu vietu ir daudz. Ja šie ciemiņi ir forši, mums forši būs gandrīz jebkur!

Vai tev ir kādi hobiji vai intereses, kas tevi aizrauj ārpus mūzikas?

Pēdējos pāris gadus esmu pats sevi pārsteidzis un krietni vairāk aizrāvies ar sportu. Gan regulāriem sporta zāles treniņiem, gan vasarā ar riteņbraukšanu un citām aktivitātēm. Tāpat arī man ik pa laikam patīk pamēģināt ko jaunu—bērnībā daudz spēlēju tenisu, tad dažus gadus biju aizrāvies ar veikbordu, kā arī esmu gājis pie dažādiem privātskolotājiem iepazīt un apgūt jaunus instrumentus. Tomēr, nevaru teikt, ka man vienmēr gribas ko jaunu un nezināmu—arī ļoti izbaudu komfortu, kuru gūstu jau pazīstamajā. Turklāt jau vairākus gadus mūzikā darbojos ne tikai kā solo mākslinieks vai autors, bet arī ar savu aparatūru apskaņoju dažādus koncertus un pasākumus—kopš sāku producēt, esmu iemīlējis skaņas apstrādi un režiju. Priecājos, ka arvien vairāk varu ar to saistīt savu ikdienu—gan atpūtu, gan darbu.

Kādi ir tavi nākotnes plāni? Vai drīzumā gaidāms jauns singls, albums vai īpašs koncerts?

Plāni ir vienmēr! Šobrīd aktuālākais noteikti ir koncerts ‘Robert’s Books’ pagalmā, 7. septembrī, Rīgā. Šo notikumu esmu gaidījis jau ilgi, un priecājos, ka beidzot šis mazais sapnis tiks īstenots. Uzstāšos ar saviem draugiem—Matīsu Žilinski un Raivo Vaivaru—, un kopā akustiski izpildīsim dažas no manām mīļākajām melodijām. Ceru uzburt mājīgu un siltu atmosfēru. Aicināts ir ikviens!

Visbeidzot, kādu padomu Tu dotu jaunajiem, topošajiem mūziķiem Latvijā?

Manuprāt, ir ļoti daudz jauni mūziķi, kas pārliecinoši iesāk savu radošo ceļu un vienā brīdī tam atmet ar roku. Tomēr, ja mūzika ir dzīves aicinājums, ceļš uz panākumiem gandrīz nekad nav viegls—gan emocionāli, gan fiziski. Cilvēki no malas to bieži vien nemaz nesaprot. Tomēr tie, kas turpina cīnīties par savu vietu industrijā, to arī atrod! Novēlu gribasspēku un neatlaidību tiekties pēc sapņiem!