Trīs vārdi, kas raksturo ballīšu grupu “Perlamutrs”: jauda, pārliecība un četrbalsība

"Perlamutrs" ir talantīgu un profesionālu mūziķu grupa, kuras repertuārs ir plašs un ietver gan populāras latviešu dziesmas, gan ārzemju mūzikas šedevrus, kurus viņi interpretē ar unikālu skanējumu.

Grupas sastāvā ir pieredzējuši mūziķi, kuri nodrošina tās spēcīgo muzikālo pamatu: Armands Varslavāns – elektriskā ģitāra, Matīss Uškāns – bungas, Eduards Zagainovs-Veinbrants – bass un Didzis Melderis – vokāls un akustiskā ģitāra.

Grupas solists Didzis Melderis kļuva plaši pazīstams, piedaloties šovā "X-faktors", kur ieguva gan žūrijas, gan skatītāju atzinību. Intervijā Didzis Melderis atklāj, kā radās grupas nosaukums, kā viņi izvēlas repertuāru, pielāgojoties katras auditorijas vajadzībām, kā arī sniedz aizkulišu stāstus par dziesmu radīšanas procesu un grupas darba ikdienu.

Kā tika izvēlēts grupas nosaukums? Vai aiz tā ir kāds īpašs stāsts?

Grupas nosaukums ir latviskā versija pop rock grupai “Mother of Pearl”. Tas ir mans pirmais projekts, kas tika izveidots pirms trīs gadiem. Šajā projektā tiek veidota oriģinālmūzika, oriģinālsaturs. Pēc kāda laika es sapratu, ka esmu gatavs spēlēt ballēs un korporatīvajos pasākumos, tāpēc no nosaukuma “Mother of Pearl” tika izveidots latviskais atvasinājums- Ballīšu grupa “Perlamutrs”.

Vai jums ir kādi īpaši “pirmsuzstāšanās” rituāli?

Mums īsti nav pavisam īpašu pirmsuzstāšanās rituālu. Mēs viennozīmīgi viens otru uzmundrinām, ja kāds ir noguris no iepriekšējā pasākuma vai citiem ikdienas darbiem. Paši izklaidējamies tajā brīdī kad ir ģitāras solo – maksimāli ilgi piesakām ģitāristu Armandu Varslavānu. Tas skan apmēram šādi: “Un tagad, dāmas un kungi, jums uzstāsies neviens cits kā Armands Varslavāns- lieliskais, karaliskais. Mūsu solo ģitārists, solo pavāāārs!” Pa šo laiku viņš jau ir pusi no soliņa nospēlējis, kamēr mēs joprojām viņu piesakām. Bet tas ir tā - reizīti pa reizītei - mēs paši papriecājamies.

Vai ir kāda dziesma, kas vienmēr “iekustina” publiku un kā jūs izvēlaties grupas repertuāru?

Viss ir atkarīgs no tā, kādai publikai tiek spēlēts pasākums, būtisks ir reģions. Pēc pieredzes varu teikt, ka visi klausītāji paliek +/- līdzīgi domājoši, kad pulkstens sit pāri pusnaktij. Līdz šim, neatkarīgi no reģiona, katrs vēlas dzirdēt “Kurtizāņu ugunskuru”, lielie grandi vienmēr “nostrādā”. Latgalē vairāk novērtē “Somu pirti”, ko mēs- grupa, esam pārveidojuši par dziesmas “Somu pirts” un dziedātājas Raffaellas Carras “Pedro” kompilāciju. Latgalē arī vairāk mīl dziesmu Genoveva un citus latviešu hitus. Protams, visiem mīļas ir Dona dziesmas, balādes. Madonas apvidū svarīga ir grupas Bruģis dziesma “Kaija”. Katru uzstāšanās reizi mēs mēģinām sajust to, ko cilvēki konkrētajā laikā vēlētos dzirdēt, to, kas viņiem šajā vakarā ir nepieciešams. Tas protams tādā gadījumā, ja viņi iepriekš jau nav aprakstījuši savas vēlmes.

Nesen redzējām ballīšu grupas “Perlamutrs” uzstāšanos B Bāra 20 gadu jubilejā un ievērojām, ka izpildījāt arī pašu rakstītu mūziku. Vai vari pastāstīt, kas iedvesmoja uzrakstīt dziesmu “Tvaika ielā izlaidums”?

Patiesībā, dziesma “Tvaika ielā izlaidums” un “Tavos matos” ir muzikālā projekta “Mother of Pearl” dziesmas. Turpmāk, spēlējot, mēs centīsimies nejaukt “Mother of Pearl” un Ballīšu grupas “Perlamutrs” repertuāru. Mēs šos projektus gribam tiešām atdalīt un nejaukt kopā. Ar “Mother of Pearl” vēlamies attīstīt paši savu mūziku, ar cerību, ka kādreiz iznāks kāds jauns albums, kāds hits. Vēlamies jaunradi atstāt tieši “Mother of Pearl” lauciņā. Ar “Perlamutru” mēs spēlējam ballītes, braucam uz kāzām, kur mēs izpildām citu mākslinieku labākos hitus, skaistākās melodijas. Mēs arī centīsimies šos projektus nošķirt vizuāli. Ballīšu grupa “Perlamutrs” vizuāli ir ar štrumbantēm, baltiem krekliem, cepurēm - tāds klasisks “Titānika” apakšējo klāju muzikantu vizuālais izskats. Bet par “Mother of Pearl” tas vēl ir noslēpums, cits stāsts. Tātad, atgriežoties pie dziesmas “Tvaika ielā izlaidums”… Šī dziesma tapa jaungada naktī pie maza, apaļa galda, kopā ar manu draugu Artūru Brici. Kad mēs – kompānija, bijām izdziedājuši visas zināmās dziesmas un citi biedri bija devušies uzsmēķēt kādu kuplu dūmu, kopā ar Artūru šajā piecminūtē “uzsitām” dziesmu, lai pēcāk varētu turpināt dziedāt. Man pašam viņa tā iepatikās, ka izdomāju to izveidot par īstu dziesmu.

Kā zināms, esi uzstājies un ieguvis lielu pieredzi arī kā solo mākslinieks. Kas Tev patīk labāk – uzstāties kā solistam vai grupas sastāvā?

Esmu uzstājies dažādos vokālos konkursos un koncertos kā solo mākslinieks, bet es vienmēr esmu zinājis, ka gribu saistīties kā grupa, kolektīvs, nevis viens. Solo mākslinieka pasaules man šķiet mazliet vientulīga. Man patīk paslēpties zem nosaukuma, būt kopā ar savu komūnu. Man ļoti patīk pieredzes dalīt ar citiem, ka visi kaut ko dara kopā. Piemēram, ka ir posms, ko esam ļoti strādājuši lai nokļūtu līdz šim brīdim un tad mēs kopā arī to esam izdarījuši. Tās ir citas sajūtas, prieks… to brīdi izbaudīt pa īstam.

Vai atceries savu pirmo koncertu, kad biji mazs? Kādu dziesmu izpildīji, kam par godu bija šis koncerts?

Pirmais ko es atceros, un man šķiet, ka tā ir lielākajai daļai dziedoņu, dziedāšana pie galda, svinot kopā svētkus. Pirmais konkurss bija bērnu dziedātāju konkurss “Cālis”. Tās bija manas pirmās “sacensības”, kurās es startēju. Dziesmas nosaukumu gan es neatceros, bet tur vārdi ir šādi: “…ak, to bēdu, Didža bēdu - zeķē caurums iezadzies. Neies viņš ar pliku pēdu…” un vairāk es arī neatceros.

Kuri trīs vārdi visprecīzāk raksturo Ballīšu grupu “Perlamutrs”?

Jauda, pārliecība un četrbalsība.

Grupas sastāvā izpildāt dažādu žanru dziesmas, bet kādu mūziku Tu klausies pats un vai ir kādi mākslinieki, kas Tevi iedvesmo?

Es ikdienā klausos ļoti miksētus žanrus. Laikam klausos pilnīgi visu. Kāpēc es tā saku? Laikam jau nav pilnīgi viss…Bet, pop, rock, indie, visādi alternatīvie - man ļoti nāk pie sirds. Tagad jau kādu labu laika strēķīti esmu iesācis klausīties elektronisko mūziku. Mani šī pasaule sāk arvien vairāk interesēt. Tāds mikslis starp to, kas vienmēr ir interesējis un jaunās vēsmas. Tas rezonē.

Vai vari aprakstīt savu ideālo brīvdienu?

Ideālā brīvdiena- visi draugi, ģimene, visi – atpūšamies foršā vietā ar baļļu, protams. Tad man nopīkst telefons, es uz to paskatos- man tikko kontā ir ienākuši 13 miljoni. Tā būtu forša brīvdiena.

Ar grupu esi uzstājies daudz pasākumos, bet vai Tev sanāk laiks arī apmeklēt pasākumus, kur pašam nav jāuzstājas? Ja jā, tad kādiem pasākumiem dod priekšroku?

Man patīk koncerti, izrādes, kino, stāvizrādes. Mani apmierina gandrīz viss – visi pasākumi kas ir kvalitatīvi, dod pievienoto vērtību. Ja es dodos klausīties kā cilvēks dzied – tad viņš māk dziedāt. Vai arī dodos klausīties kādu grupu un es redzu, ka tur ir saturs apakšā. Ne visās grupās vokālists ir labākais vokālists pasaulē. Bet svarīgs ir vērtīgs saturs. Mani īsti neinteresē “ļurināšana”. Man ļoti patīk standups, bet arī tur ir maksimāli svarīgi patērēt labu saturu. No katras kategorijas man patiešām interesē labākais un spēcīgākais. Gribu redzēt tās augšas, jo lejas jau ir zināmas.

Iedomājies, ka nekad nebūtu atklājis savus muzikālos talantus. Ar ko, Tavuprāt, Tu nodarbotos?

Grūti pateikt. Es domāju, ka ja nebūtu atradis sevi mūzikā, tad es būtu pilnīgi cits cilvēks, ar atšķirīgiem uzskatiem. Es noteikti strādātu dinamisku darbu. Lai lietas ātri mainās, notiek zvans pēc zvana, cilvēki mainās, situācijas norisinās, lai ir jālien ārā no situācijām, jākārto tās. Katrā ziņā – dinamikā. Virzība un kustība man patīk.

Ko ieteiktu jaunajiem mūziķiem, kuri plāno izveidot savu grupu?

Cilvēkiem, kas veido grupu, nevis solo māksliniekiem, es iesaku atrast no sākuma cilvēkus, ar kuriem ir vēlme pavadīt laiku arī ārpus mūzikas. Jo, kopā pavadītais laiks ir daudz. Es, piemēram, ar citas frekvences cilvēkiem nemaz nevēlētos būt grupā. Pēc vairākiem grupas veidošanas mēģinājumiem, esmu sapratis, ka šis aspekts ir patiešām svarīgs. Katram ir jāatrod savi cilvēki.