Apsveicam ar jauno singlu “Sapņu zeme Latvija”! Pastāsti, kā radās iedvesma uzrakstīt šo patriotisma pilno dziesmu?

Sirsnīgs paldies par apsveikumu! Šī melodija patiesībā man jau kādu laiku bija arhīvā un taupīju to. Bet līdz ar Pasaules kausu, kurā Latvijas basketbola izlase ieguva 5. vietu, radās doma šo melodiju veltīt tieši komandai. Tā kā pašai basketbols ir ļoti tuvs sirdij, arī es pati jaunībā spēlēju un braukāju uz sacensībām. Profesionāli gan nesanāca, lai gan dikti sapņoju. Dzimstot mūziķu ģimenē, domāju, ka tajā laikā reti kuram izdevās aiziet "ne" vecāku pēdās, kā tas redzams mūsdienās. Tad nu, atbalstot komandu kā lielākais fans, uzrunāju draudzeni Rūtu Sandiju Misiņu, lai palīdz sarakstīt skaistu tekstu, kas motivēs komandu pacīnīties un sajust 6. spēlētāja atbalstu. Tad nu pie kafijas krūzes arī tapa teksts, un dziesmu izlaidu savā dzimšanas dienā, kad puiši spēlēja, lai tiktu Olimpiskajās spēlēs. Diemžēl nesanāca, bet dziesma stāsta arī to, lai kāds būs beigu rezultāts, 6. spēlētājs tāpat turpinās atbalstīt un palīdzēt.

Kāds ir tavs radošais process, rakstot jaunas dziesmas? Vai vispirms rodas dziesmas vārdi, mūzika vai melodija?

Man vienmēr sākumā nāk akordi un akordu secība. Vadoties pēc harmonijas, rodas arī melodija. Tad sākas lielākā cīņa – teksts. Ar tekstu man vienmēr ir pašvaki, tāpēc bieži aicinu palīgā draugus vai lietpratējus. Rezultātā top arī dziesma. Ir gadījumi, kad teksti sanāk arī pašai, bet tas ir retums. Iedvesmo mani viss, kas notiek apkārt tajā konkrētajā brīdī, kamēr sēžu pie klavierēm, kā arī dienas noskaņojums. Pēc mūzikas ir skaidrs, vai noskaņojums bijis labs vai bēdīgs – attiecīgi mažors vai minors.

Kāda ir visinteresantākā vai smieklīgākā pieredze, kas tev gadījusies uz skatuves vai koncertā?

Ja godīgi, man nav bijusi tāda situācija, ka es kristu vai kļūdītos uz skatuves. Ir bijuši citādāki kuriozi, kas saistīti ar profesiju vai kolēģiem, ar kuriem uzstājos, bet ne man pašai uz skatuves. Nu, vienīgi gadījumi, kad mušas ielido mutē un aizrijos, vai maijvaboles iepinās matos, bet tas jau ir normāli vasaras laikā.

Atceros gadījumu, kad piedalījos starptautiskā konkursā Lietuvā, kuru tolaik filmēja Lietuvas TV3 un translēja tiešraidē. Izpildīju dziesmu “Gintarai”, kas viņiem ir tikpat nozīmīga kā mums “Pūt vējiņi”. Dziedot svešā mēlē, vienmēr ir milzīgs stress, lai kaut ko nenojauktu, jo visi saprot šo dziesmu kā himnu. Protams, par to nedrīkst domāt uz skatuves, jo tad tieši vienmēr arī sajuks. Otrā panta sākumā sapratu, ka viss – melna bilde, teksta galvā nav. Un autopilotā viss otrais pantiņš aizgāja manis pašizdomātā valodā – tas bija smieklīgi. Cilvēki mierināja, ka neko nemanīja, citi jautāja, vai dziedāju otro pantu spāniski. Teicu, ka nē, un raudādama smējos. No deviņiem gadiem līdz šai baltai dienai neesmu izlaidusi nevienu meksikāņu telenoveli, ko pārraida mūsu kanāli, iespējams, tāpēc šī pašizdomātā valoda līdzinājās spāņu valodai. Bet ar visu to, ieguvu 2. vietu!

Vai atceries to dienu, kad saprati, ka vēlies kļūt par dziedātāju? Varbūt tas bija tavs pirmais koncerts?

Ja godīgi, kā soliste uz skatuves kāpju kopš 7 gadu vecuma, jo mamma tā lika. Īsti vēl nesapratu, vai tiešām vēlējos kļūt par dziedātāju – zinu, ka tajā vecumā gribēju būt veterinārārste. Savukārt no 13 gadu vecuma sapņoju kļūt par basketbolisti. Bet laikam šovā “Okartes skatuve” sāku īsti saprast, ko nozīmē būt dziedātājam. Tas bija laiks, kad saņēmu kaudzēm vēstuļu no atbalstītājiem visā Latvijā, un tieši viņi bija tie, kuru dēļ vairs citu ceļu dzīvē neredzēju. Paldies viņiem par to!

Kuras muzikālās personības ir ietekmējušas tavu daiļradi?

Manu daiļradi ir ietekmējuši Witney Houston, Mariah Carey, Christina Aguilera, Celine Dion, Beyoncé Knowles, Usher, R. Kelly, Michael Jackson, Bobby Valentino un Alicia Keys. Šie ir tie mākslinieki, no kuriem esmu daudz mācījusies un iedvesmojusies.

Bieži mūziķiem ir dziesmas, kas viņiem ir īpaši tuvas. Kuru no tavām dziesmām tev visvairāk patīk izpildīt koncertos, un kāpēc tieši to?

Hmm, šis ir ļoti grūts jautājums. Visas manas dziesmas ir tuvas, un man vienmēr patīk dziedāt ikvienu. Protams, mēdz gadīties, ka kādu dziesmu neizpildīšu tik bieži, jo tā vienkārši neder pasākumam. Piemēram, pilsētas svētkos visi vēlas priecāties, nevis raudāt, un angliski dziedāt savā valstī svētkos arī nav tik bieži. Bet vismīļākā man ir dziesma “My Inspiration” vai “Pray” – abas ir vienlīdz mīļas. No latviešu dziesmām tuva ir “Tu esi brīvs”.

Cilvēki, kuri ikdienā nedzied vai to neprot, mēdz teikt, ka dzied tikai dušā, bet kā ir ar dziedātājiem? Vai Tu arī dziedi dušā?

Ak jel, jā, protams, pat veikalā. Man patīk iet dušā pie vecākiem, jo viņiem dušā ir radio – konkrēti, Radio Skonto. Kad sāku dziedāt, kaimiņi piedodiet! Reizēm pat grūti izlīst no dušas, jo kabīnē skan labi!

Vai tev ir kādi hobiji vai intereses, kas tevi aizrauj ārpus mūzikas?

Jā, viennozīmīgi. Man patīk sports – vasarā vienmēr ar draugiem spēlējam basīti vai volejbolu. Patīk izbraukt uz kempingiem, pavadīt laiku uz supiem vai laivām brīvā dabā. Tāpat iepriecina garas pastaigas gar jūru vai mežos. Ziemā baudu kalnu priekus, vai nu ar veco labo ābolīti, vai kameru. Viss, kas ir aktīvs. Un, ja ir slapjdraņķis, tad ar našķiem labprāt baudu jebkāda veida kino!

Kādu mūziku tu klausies ikdienā? Vai vari padalīties ar dziesmām, kuras noteikti ir jānoklausās?

Ikdienā es pārsvarā klausos visu veco mūziku, sākot ar 80. gadiem līdz 2000. gadu hitiem. Man patīk dažāda mūzika, izņemot smago metālu. Hmm, nezinu, ko lai iesaku. Dziesma, kas mani vismaz nomierina un saka, ka viss dzīvē būs kārtībā, ir Enigma – "Return to Innocence". Jaunā paaudze, iespējams, nezina šādu mūziku, bet lai paklausās.

Kāds ir vislabākais koncerts, kuru jebkad esi apmeklējusi kā skatītāja un kāpēc?

No pēdējo laiku koncertiem vislabāk atmiņā ir palicis 50 Cent koncerts Arēnā Rīga. Bija lielisks šovs, laba skaņa, un es atcerējos sevi 14 gadu vecumā. Atgriezos jaunībā , bija nostaļģiski. Tāpēc tas spilgti palicis atmiņā, jo kurš gan neilgojās pēc savas jaunības. Kā dziesmā teikts: "Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs."

Vai vari padalīties ar mūsu lasītājiem par savām TOP3 izklaides vietām Rīgā?

Jā, līdz šim reti devos ārpus mājām, jo darbs saistīts ar izklaides vietām nedēļas nogalēs. Brīvdienas līdz šim vairāk pavadīju mierā un klusumā laukos pie vecākiem. Bet pēdējā laikā, šķiet, otrā jaunība dzimusi manī, un sāku apmeklēt dažādas vietas. Biju diezgan pārsteigta, ka tik daudz iemīļotu vietu vairs neeksistē. Žēl, bet no tām, kuras vēl ir, varu minēt: Sapņi un Kokteiļi (man un draudzenēm mīļa vieta), St. Black un Rockcaffe (Vecrīgā).

Visbeidzot, kādu padomu tu dotu topošajiem mūziķiem?

Mans padoms topošiem mūziķiem: dziediet, spēlējiet, sasniedziet mērķus un piepildiet sapņus. Neapstājieties pie pirmajām neveiksmēm, bet turpiniet darīt to, ja mīliet to. Bez mūzikas, manuprāt, nevar neviens. Tā ir sava veida rehabilitācija un dziedēšana. Mūzika ārstē, un ir forši muzicēt un būt šajā lauciņā.